Manu pētījumu objekts ir uzņēmēju domāšana - tas, kā uzņēmāji formulē savus uzdevumus, atrod tiem risinājumus un pie kādām sekām šādi risinājumi noved kā pašus uzņēmējus, tā arī viņu organizācijas.

Te man nāk prātā vēsturiska analoģija - šodien mums ir grūti tam noticēt, bet cilvēces lielākā tirdzniecības maģistrāle - "Zīda ceļš" - eksistēja tikai pateicoties maldīgam priekšstatam, ka ka nav cita, jūras ceļa, preču virzībai no Āzijas uz Eiropu (bet patiesībā tas taču bija).

Analoģija ir tajā, ka daudzi uzņēmēji domā, ka viņu biznesa attīstībai nav cita ceļa - bet es esmu pārliecināts, ka šāds ceļš ir, precīzāk - nevis viens ceļš, bet daudzi ceļi.

Ģeogrāfijas attīstība ļāva cilvēcei atbrīvoties no daudziem maldīgiem priekšstatiem, bet par uzņēmējdarbības jomu, kurā šodien eksistē bezgalīgs daudzums maldīgu pieļāvumu, mēs pagaidām to nevaram pateikt. Lai cik dīvaini nebūtu, bet uz mūsdienu globusa ar nosaukumu "uzņēmējdarbība" lielākā daļa teritorijas paliek balta un neizzināta.

Neskatoties uz savu maģistra grādu finanšu jomā, es sevi uzskatu vairāk par pētnieku un pat uzņēmējdarbības pasaules "mākslinieku". Uzņēmējdarbībā tāpat kā mākslā ļoti bieži nav iespējams atdalīt jēdzienus "Kas dara" no "Ko viņš dara".

Bet atšķirībā no mākslas, kur gleznotājs rada ar otām un krāsām, rakstnieks smeļ brīnumu vārdos un frāzēs, bet mūziķis piesauc palīgā akordus un skaņas, uzņēmējam ir sava "krāsu palete" - viss diapazons, kurā patērētāji uztver viņa produktus un pakalpojumus.

Īsts mākslinieks, tāpat kā īsts uzņēmējs, pats ir jaunuideju, jaunu domu un jaunu jēgu autors. Pašā radošuma parādibā ir ielikts kaut kas nebijis, neparasts un unikāls - kaut kas, kas agrāk nebija pastāvējis. Tieši radošums ir tas tilts, kurš apvieno šīs dažādās pasaules - mākslas pasauli un uzņēmējdarbības pasauli. Uzņēmēja unikālās spējas - skatīties uz vecu problēmu no jauna skatu punkta un atpazīt problēmas patieso cēloni - noliek viņu vienā līmenī ar izciliem māksliniekiem.

Tas, ka daudzi cilvēki nespēj radīt neko principiāli oriģinālu un vienkārši visu pēc kārtas kopē viens no otra, nebūt nenozīmē, ka pasaulē visam ir jābūt "nokopētam" (lasi: nozagtam).

Katrs patiešām radošs akts iezīmē robežu starp sevi un visu, kas ir bijis agrāk. Bēthovens nebūtu kļuvis par Bēthovenu, ja viņš būtu tikai atkārtojis to, ko bija radījis Haidns un Mocarts.

Tas arī ir mākslinieka līmenis: māksliniekam taču ir tas, kā nav vairumam šīs planētas iedzīvotāju - vara pār savu iztēli. Vara pār savu iztēli un spēja radīt ir gandrīz viens un tas pats. Māksliniekam nav vajadzīga kāda cita piekrišana, lai viņš varētu iedomāties jebko. Viņam nav vajadzības upurēt savu iztēli kāda nožēlojama novērtējuma labad. Tieši šeit es saskatu līdzību starp uzņēmējiem un māksliniekiem. 2015. gadā, es dibināju pētījumu projektu BUSINESS INTELLECT IQ, lai atrastu iemeslu augstai "mirstībai" uzņmējdarbības vidē.

Man nekādi nedeva mieru jautājums: kādēļ tikai 3 vai 4 uzņēmēji no 10 nodzīvo līdz savai 10 gadu jubilejai. Protams, šie cipari ir atšķirīgi dažādām valstīm un dažādām nozarēm, bet visumā tendence ir raksturīga. Un tad es stingri nolēmu tikt skaidrībā ar to, ko man "vajag darīt" un ko "nevajag darīt" uzņēmējdarbībā. Šis nodoms pārvērtās septiņus gadus ilgā pētījumā, kur pētījumu objekts bija uzņēmējdarbība kā atsevišķa profesija, kura tik ļoti nelīdzinās visām citām, ...... izņemot, jāteic, tikai vienu darbības jomu - radošumu un mākslu.

Es pabeidzu pētījumu pirmo daļu 2021. gadā un 2022. gada beigās uz pētījumu rezultātu pamata izdevu jaunu grāmatu "Bizness incognita. Kā paplašināt uzņēmēju domāšanas robežas", kura tika izdota izdevniecībā «Альпина ПРО».