Dzīvē gandrīz viss ir atkarīgs no skatu punkta. Bet izvēle ir visiem un vienmēr.
Mēs varam būvēt savus "uzņēmējdarbības pasaules modeļus vai nu ar mākslas vai ar zinātnes paņēmienu palīdzību.
Zinātni raksturo skaidra un noteikta pētījumu objekta esamība, zināma priekšmeta loģika un tajā eksistējošie līdzekļi problēmu risinājumam.
Mākslā nekas tāds neeksistē!
Tieši no šejienes izriet galvenais uzņēmējdarbības konflikts - konflikts starp pašu problēmu un tās risināšanas metodēm. Tās gandrīz vienmēr nav savstarpēji savienojamas. uzņēmējdarbība pēc savas dabas ir daudz tuvāka mākslai un radošumam nepā zinātniskai darbībai.
Mēs radzam, ka pasakas scenārijs attīās tādā veidā, kas ļauj modelēt dažādus situāciju variantus - tādus, kur ir nepieciešams risinājums visnotaļ konkrētiem uzdevumiem.
Tāda pieeja dod iedpēju aktivizēt lasītāja radošo potenciālu, ļauj iziet ārpus ierasto stereotipu rāmjiem un pasaku metaforiskajā līmenī atrast risinājumus, kuri var tikt vēlāk pārnesti uz biznesa realitāti.
Vēl viens svarīgs faktors, kas ir saistīts ar pasakas formas izmantošanu, ir tajā, pasakas sižets paredz nepieciešamību risināt uzdotos uzdevumus, nevis cilvēka reālo problēmu, kura eksistā tagadnes momentā un kā melnais caurums "aprij" visu viņa uzmanību.
Bez tam pasaka var akcentēt lasītāja uzmanību uz tiem vai citiem svarīgiem un "smalkiem" momentiem. Piemēram, vienā leģendas pasakā Čingizhans aizdzina tirgotāju, kurš centās viņam pārdot preces, bet tirgotāju, kurš atnesa viņam dāvanas, apbalvoja desmitkārtīgi. Atšķirībā no preces, dāvana nav bezpersoniska, jo dāvana vienmēr ir draudzības un labas attieksmes simbols.
Ir acīmredzams, ka pasakas var aizskart mūsu visdziļākās jūtas.
Šajā ziņā pasakas skaidri tiek iedalītas īpašā mākslas formā: jo mākslas mērķis ir radīt attiecības ar skatītājiem.
Šeit mēs atkal varam atrast daudzas analogijas ar uzņēmējdarbību. es uzskatu, ka mūsdienu pasaulē uzņēmējdarbības jēdziens arvien vairāk un vairāk saistīts ar radošuma jēdzienu, un, tāpat kā mākslā ļoti bieži nav iespējams atdalīt jēdzienus "Kas dara" no "Ko viņš dara". Nevar sava starpā salīdzināt reālismu un kubismu, var vien izvēlēties kaut ko vienu. Bet atšķirībā no mākslas, kur gleznotājs rada ar otām un krāsām, rakstnieks smeļ brīnumu vārdos un frāzēs, bet mūziķis piesauc palīgā akordus un skaņas, uzņēmējam ir sava "krāsu palete" - viss diapazons, kurā patērētāji uztver viņa produktus un pakalpojumus.